Ko Latvija iegūtu, ja atbrīvotos no krieviem

Plusi:

• Latviska valsts
• Bezdarba līmenis būtu minimāls. Ļoti daudz brīvu darba vietu. Pietiktu darba visiem aizbraukušajiem.
• Tiktu ietaupīta nauda, ko valsts izmaksā Latvijā dzīvojošajiem krieviem sociālajos pabalstos, bērnu naudās, bezdarbnieku pabalstos, pensijās utt.
• Līdz ar to nāktos likvidēt visas krievu skolas un šīm skolām atvēlētos līdzekļus varētu ietaupīt un daļēji vai pilnībā novirzīt latviskajām lauku skolām.
• Noziedzības līmenis strauji kristos.
• Cilvēki justos drošāk uz ielām.
• Cietumā samazinātos ieslodzīto skaits, līdz ar to ietaupīta paprāva naudas summa viņu uzturēšanai.
• Atbrīvotos vietas bērnudārzos un visiem bērniņiem tur atrastos vietas.
• Latvija kļūtu pievilcīgāka rietumvalstu iedzīvotājiem, līdz ar to palielinātos gan tūrisms, gan ārzemju investoru utt. interese.
• Samazinātos dabas piesārņojuma līmenis.
• Samazinātos avāriju skaits uz ceļiem.
• Samazinātos prostitūtu skaits.
• Samazinātos narkomānu skaits.
• Samazinātos ārstējamo skaits slimnīcās.
• Glauno krievu mājās varētu izveidot bērnu namus, aprūpes centrus, veco ļauzu pansionātus utt.
• Atbrīvotos dzīvokļi maznodrošinātajiem un cilvēkiem, kuri pēc dzīvokļiem gaida rindā.

Mīnusi:

• Latvijai visticamāk nogrieztu gāzi, elektrību un visu pārējo, ko var nogriezt.
• Kravu apgrozījums no Krievijas puses Latvijas ostās nebūtu nekāds.
• Latvijas-Krievijas robeža tiktu slēga jebkādai darbībai.
• Tirgū nebūtu pieprasījums sporta tērpiem un adibabas botēm utt.
•  Semučku importētājiem Latvija vairs neliktos pievilcīga biznesa ziņā.

Secinājumi:

         Pirms atbrīvoties no krieviem nodrošināt sevi ar energoresursiem, kurus nevar ietekmēt Krievija. Kādu brīdi varētu trūkt arī kādu noteiktu profesiju strādnieki, taču varam apmācīt arī jaunos.  Pirktspēja īpaši nesamazinātos, ja rēķinam, ka atgrieztos lielākā daļa aizbraukušo.

Šīs ir tikai manas domas un tām nav jāsakrīt ar tavējām. Plusus un mīnusus varam uzskaitīt vēl ļoti daudz, taču priekš manis, jebkurā gadījumā plusu būs vairāk.

LATVIJU LATVIEŠIEM!

Ieskats fermelē

Šoreiz izveidoju nelielu video ieskatu par un ap darbavietu. Cerams, ka sliktā kvalitāte jums netraucēs. Lai Jums jauka skatīšanās!

NI nummurs un pirmie meklējumi

Kā jau varat spriest pēc virsraksta, tad biju uz NI nummura interviju, viss gāja gludi. Nedaudz gan sanāca paskaidrot dzimšanas apliecībā rakstīto, jo izskatījās, ka tādu krievu brīnumu viņa (intervētāja) nebija vēl redzējusi un domāja, ka man ir otrais vārds – Billijs. Kā jau mēs visi zinām, tad laikos, kad es dzimu pēc vārda mēdza rakstīt arī tēva vārdu.

Pirmie meklēju gan nebija īpaši veiksmīgi. Apstaigāju ēstuves un pāris veikalus, taču ar to jau vēl nekas nav beidzies. Viss tikai sākās!

Atgriežoties Tobermorē, nedaudz pafilmēju savu mājupceļu.

Video kvalitāte gan pieklibo, taču ko vairāk var vēlēties no telefona (Xperia X8) kameras.

Pirmie iespaidi

Heijā.

Tātad, beidzot esmu Ziemeļīrijā. Viss līdz šim ir noritējis, kā tam vajadzētu būt. Lidmašīna nenokrita, autobusi grāvjos neiebrauca un Britānija okeānā pazudusi arī nebija.

Atbraucot nācās uzreiz ķerties pie lietas un palīdzēt brālim nokārtot pāris formalitātes ar jauno māju. Respektīvi, uzzināt to, ko viņš pats nespēja valodas barjeras dēļ. Kā redzat mājā tika pieslēgts arī internets. Esmu patīkami pārsteigts, ka tas neaizņēma īpaši daudz laika, jo kā zināms briti nav tie ātrākie. Viņus varētu salīdzināt pat ar igauņiem, lai gan, manuprāt, pat igauņi ir ātrāki.

Iepriekš, līdz internets vēl mūsu jaukajā būdiņā  nebija, biju atradis sev hotspotu pie kādas ēstuves, kurā aizgāju ar savu trubiņu un ķēru interneta starus, atjaunināju tvītus tviterī un nočekoju meilu. Brālis jau smējās, ka es kā kucīte aizeju katru dienu uz savu stūrīti pasāvēt pāris minūtes Nu, bet ko darīt… pavisam atpalikt jau nevar. Pirms šurp braukšanas biju domajis, ka bezmaksas interneta spotu atrast nebūs nekādas problēmas, taču nebiju rēķinājies ar to, ka šeit, pieslēdzot internetu jau automātiski, līdzi dotais wireless rūteris ir nopačots ar ūber neuzminamu paroli. Līdz ar to nācās sūkāt kārtīgu ledu līdz vakardienai, kad pastnieks atnesa burvju kastīti, kuru piespraust pie citas burvju kastītes, kas jau gaidīja, kad viņā iespraudīs kādu baltu lokanu vadiņu.

1:30 naktī ar ātrumu esmu apmierināts.

Nedaudz aizkavējās arī pieteikšanās NI nummuram, taču mammīte manu dzimšanas apliecību jau atsūtīja un uz interviju man jāierodas 28. martā. Priekš kam man dzimšanas apliecību? Tāpēc, ka viņiem šeit ar vienu vienīgu ID nepietiek. Ar pasi vien nekas neiet cauri. Vajag bonusā pasei arī autovadītāju licensi, dzimšanas apliecību vai GP karti kura arī man vēl nav

Ik pa brīdim tieku patīkami pārsteigts ar dažādām interesantām izvirtībām, kas notiek apkārt.

Kā piemēru varētu minēt ļoti zemo gaisa balona lidojumu, gar mājeli. Brālis gan teica, ka tā esot normāla parādība un tādi te vislaik lidinās. Es gan, manuprāt, gaisa balonu vispār pirmo reizi mūžā redzēju. Liepājā tādi nebija, laikam stiprā vēja dēļ Varot arī par samaksu palidināties, kas zin, varbūt kādreiz arī pamēģināšu.

Svētdien, atgriežoties no iepirkšanās maratona mūs pārsteidza lielie cilvēku pūļi ap apkārtnē, slēgtās ielas un satiksmes regulētāji. Šeit norisinājās velosacensības, laikam jau nebija nekādas baigi glaunās, taču viss tika kontrolēts ļoti profesināli.

Kā jau izteicos, tad iepirkties braucam sestdienās un svētdienās un tā kārtīgi visai nedēļai. Kamēr šeit esmu, katru reizi braucam iepirkties uz citu pilsētu. Līdz šim esa bijuši iekš Magherafelt, Cookstown un Coleraine. Tās kurām braucam cauri neskaitu. Atrodamies ļoti labā vietā, tieši pa vidu Ziemeļīrijai un atālums līdz lielākām pilsētām uz visām pusēm ir vienāds.

Vēl minēšu, ka šajā ciematā kurā es dzīvoju, alkoholu nepārdod vispār! Tas tā, tiem kas domā, ka te notiek baigā dzeršana. Tikai nedomājiet, ka šiet nav veikalu Veikalu ir, parasti lieli pārtikas veikali, taču alkoholu tur neatrast. Iebraucot Tobermorē varam redzēt zīmes ar uzrakstu “Alcohol free zone”.

Laiks šeit ir superīgs. Pa dienu maikā, ja neiet ēnā var vilkt arī šortus

Tas arī pagadām viss, chill.

10 dienas

Tātad, līdz lielajai aizbraukšanai ir palicis tikai nedaudz vairāk par nedēļu. Pēdējās dienās tiek nemitīgi domāts par to, kā tur būs. Līdz ar to esmu jau nonācis pie dažiem secinājumiem, kas man tur visvairāk varētu pietrūkt:

• Ātrs interneta savienojums – tas man pietrūks pavisam noteikti. Vietā, kur es dzīvošu nav iespējams iegūt lielāku ātrumu par 1.5Mbps lejup, par aukšup gan nezinu, taču nedomāju, ka būs vairāk par 0.3-0.5 Mbps.
• Latvijā ražota pārtika – kaut kur tur esot, bet dārga un ne jau viss, ko tu vēlies.
• Draugi un senseji – tam jau tā laikam jābūt, bet nekur jau viņi nepazudīs.
• Meitenes – ak skaistās latvju meitenes, es braucu pie resnajām rižiķenēm
• Hokejs – fak, lūgsim Dievu, lai netā pavelk.

Domāju, ka laikam ejot šis saraksts varētu papildināties, taču visu jau var aizstāt ar kaut ko citu un ar laiku jau sāc pierast pie tā, kas tev nav. Šajā gadījumā visus mīnusus aizstās nauda (O-Jāā).

Taču ir arī lietas, kuras man nepietrūks it ne maz:

• Gruzis – nevaru vien sagaidīt, kad vairs nevajadzēs klausīties tajā gruzī, kas tev viscaur apkārt valda.
• Garlaicība/bezdarbs – domāju, ka būs ļoti interesanti pamēģināt kaut ko jaunu savā dzīvē.

Lietas, kas ir jāizdara:

• Pēc iespējas ātrāk jāatrod darbs.
• Jāatmet smēķēšana pavisam.
• Jāatrod laiks sportam – pēdējo gadu esmu pavisam ierūsējis.

Nākamais ieraksts, visticamāk, jau būs no tās dīķa puses.